Rta Intervija

Eiropas ekonomikā šogad, visticamāk, nav gaidāma recesija – tā uzskata Eiropas Savienības ekonomikas komisārs Valdis Dombrovskis no "Jaunās Vienotības". Šonedēļ viņš atrodas ASV galvaspilsētā Vašingtonā, kur norisinās Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules bankas pavasara sanāksme. Dombrovskis uzskata, ka pašreizējā krīze nebūt nav tik smaga kā Covid-19 pandēmijas laikā. Līdz ar to nav nepieciešami arī tik masīvi atbalsta pasākumi. Ar Valdi Dombrovski runājam par Irānas konflikta ietekmi uz pasaules ekonomiku, kā arī par atbalstu Ukrainai un Eiropas attiecībām ar ASV. Artjoms Konohovs: Starptautiskais Valūtas fonds brīdina par iespējamo pasaules ekonomikas recesiju. Tomēr ASV finanšu tirgi trešdien sāka augt, jo investoriem šķiet, ka karš Irānā būtībā ir beidzies. Kā tad īsti ir? Kādus secinājumus var izdarīt no tām sarunām, kas pēdējās dienās ir bijušas Vašingtonā? Valdis Dombrovskis: Karš Irānā un tā ekonomiskā ietekme ir viens no galvenajiem sarunu tematiem šeit, Starptautiskā Valūtas fonda sanāksmē. J

ASV neizstāsies no NATO – par to ir pārliecināts Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds no "Progresīvajiem", jautāts par atkārtotajiem prezidenta Donalda Trampa izteikumiem par Ziemeļatlantijas aliansi. Intervijā Latvijas Radio ministrs sacīja, ka diskusijas alianses ietvaros vienmēr ir bijušas, un uzsvēra, ka jāvērtē tas, kas notiek pašas alianses ietvaros.

Amerikas Savienoto Valstu sankciju atvieglošana pret Baltkrieviju apmaiņā pret politieslodzīto atbrīvošanu nemainīs autoritārā līdera Aleksandra Lukašenko rīcību vai domāšanu. Tā intervijā Latvijas Radio norāda Anaīsa Marina, domnīcas Chatam House Krievijas un Eirāzijas programmas asociētā biedre. Viņa uzsver, ka, lai gan amerikāņu sarunas ar Minsku var būt noderīgas, Eiropai nav jāseko ASV pēdās un jāietur stingra sankciju politika pret Baltkrieviju. Savukārt Eiropas Savienības sankcijas pret Krieviju nav noteiktas pietiekami lielā apjomā un sekojušas pārāk vēlu, tādēļ nevajadzētu būt pārsteigtiem, ja tām ir ierobežota ietekme. Rihards Plūme: Eiropas Savienība ir pieņēmusi gandrīz 20 sankciju paketes pret Krieviju, taču tas vēl nav spējis mainīt domāšanu Krievijā un tās agresīvo nostāju. Cik veiksmīgas, jūsuprāt, šīs sankcijas ir bijušas? Diemžēl sankciju ieviešana ir bijusi pārāk maz un pārāk vēlu. Esmu starp tiem cilvēkiem, kas uzskata, ka 2022.gada februārī vai pat 2014.gadā vajadzēja pieņemt stingrāk

Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcija šodien tiksies ar satiksmes ministru Ati Švinku (no "Progresīvajiem"), lai vēlāk lemtu par frakcijas pozīciju par aizdevumu nacionālajai aviokompānijai "airBaltic". Valdība vakar nolēma papildināt iepriekš pieņemto lēmumu par aizdevumu, nosakot stingrāku uzraudzību. "Progresīvo" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs pieļauj par to sarunas arī ar opozīciju. Jautāts, kāda būs "Progresīvo" rīcība gadījumā, ja ZZS turpinās "likt kāju priekšā" lēmumam par atbalstu "airBaltic", Šuvajevs atzina, ka jau tagad ir gatavs uzrunāt Ministru prezidenti un "Jauno vienotību", iesakot apsvērt ierašanos pie Saeimas opozīcijas frakcijām - Apvienotā saraksta un Nacionālās apvienības -, lai runātu par atbalstu šajā jautājumā. Vaicāts, vai pastāv iespēja, ka, nepanākot pozitīvu lēmumu "airBaltic" aizdevuma gadījumā, "Progresīvie" atteiksies no satiksmes ministra amata, lai viņus nesaistītu ar transporta nozares samilzušajām problēmām, Šuvajevs atbildēja noliedzoši, atgādino

Vairāk nekā 500 taksometru vadītāji šodien izbrauc Rīgas centrā, protestējot pret to, ka valdība nav izpildījusi taksometru nozares izvirzīto ultimātu un neierobežo platformas "Bolt" monopolu. Protesta akcijas notiek arī Jelgavā un Daugavpilī. Iespējami būtiski satiksmes ierobežojumi. Licencēto pasažieru komercpārvadātāju attīstības asociācijas (LPKAA) valdes priekšsēdētāja Ella Petrova šorīt Latvijas Radio skaidroja, ka protesta mērķis ir vērsties pret vienas platformas monopolstāvokļa izmantošanu.

Politiskais spiediens uz Igaunijas sabiedrisko mediju, ja salīdzina ar Lietuvu, ir ievērojami mazāks. Taču finansiālā spiediena ietekmi, ja vien netiks kaut vai nedaudz atrisināts līdzekļu trūkuma jautājums, varētu visai drīz just kaimiņvalsts sabiedriskā medija veidotajā saturā.  Par šiem, kā arī auditorijas piesaistes un saglabāšanas jautājumiem plašā sarunā, brīžiem ar nelielu igauņu humora devu, nesen runāja Igaunijas sabiedriskās raidorganizācijas – Igaunijas Nacionālās raidorganizācijas (Eesti Rahvusringhääling (ERR)) valdes priekšsēdētājs Ēriks Roze. Tallinā viņu uz sarunu aicināja Latvijas Radio žurnālists Rihards Millers.  Rihards Millers: Es vēlētos sākt ar jautājumu par interviju, kas jums bija ar Anvaru Samostu pirms pāris mēnešiem (Rozem janvāra beigās bija saruna ar ERR ziņu dienesta vadītāju – red.). Jūs izvērsti runājāt par finansējuma trūkumu, ar ko saskaras ERR. Cita starpā jūs teicāt, ka tas ietekmēs jauna oriģinālsatura veidošanu šajā gadā. Kas šajos divos mēnešos kopš intervijas ir main

Sarunās ar Irānu ASV prezidents Donalds Tramps izmanto sev raksturīgu iebiedēšanas taktiku. Tā uzskata politoloģe Žaneta Ozoliņa. Trampam patīkot iebiedēt savu pretinieku, jeb šajā gadījumā savu ienaidnieku tā, lai notiek piekāpšanās būtiskos jautājumos. Iebiedēšanas retorika ir nostrādājusi īstermiņā, priekšā ir divas nedēļas un pēc tam varētu sekot nākamie kārtējie termiņi – tā Latvijas Radio pauda Ozoliņa. Politoloģe pieļauj, ka tik skaļi paziņojumi Trampam bijuši nepieciešami arī iekšpolitikas dēļ, jo gaidāmas vidustermiņa vēlēšanas un republikāņiem politikā šobrīd neiet viegli.

Ukrainā rehabilitācijai kā atsevišķai nozarei ir vien pieci gadi, tāpēc to var saukt par jaunu jomu, kur speciālistiem jādodas uz citām valstīm pieredzes apmaiņā. Un to viņi dara viesojoties arī Latvijā. Marta beigās Nacionālajā rehabilitācijas centrā "Vaivari" pieredzes apmaiņā ieradās 24 ukraiņu rehabilitācijas speciālisti un kā atzīst centra vadītāja Ilze Viņķele, speciālistiem rāda visas pieejamās iespējas. -- Jau dažus mēnešu Nacionālā rehabilitācijas centra "Vaivari" valdes priekšsēdētājas amatā stājusies bijusī veselības ministre Ilze VIņķele. Uzsākot darbu, viņa solīja sakārtot un optimizēt pārvaldes procesus, uzlabot iestāžu sadarbību, veicināt kvalitāti un stiprināt akadēmisko sadarbību un pētniecību.

Eiropas reakcijai un analīzei par situāciju ar Irānu bija jābūt jau iepriekš, nevis tagad, kad visa starptautisko attiecību sistēma ir sabrukusi, - tā uzskata bijušais Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs un jūras dronu ražošanas uzņēmuma vadītājs Jānis Garisons. Jautāts par Trampa izteikumiem, ka ASV apsver iespēju izstāties no NATO, kā arī to, ka mērķi Irānā sasniegti un viņš dodas prom, un aicinot sabiedrotos nodrošināt kuģošanu Hormuza šaurumā, Garisons nrādīja, ka jārēķinās ar reālpolitiku.

Vairāku dienu vizītē Latvijā ierodas Moldovas prezidente Maija Sandu. Raksturojot noskaņu Moldovā, Latvijas vēstnieks Moldovā Edgars Bondars teic, ka šīs valsts iedzīvotāji jūtas piederīgi Eiropai. Un šī valsts ievērojami saskārusies ar apdraudējumu savās vēlēšanās.

Šī diena, 31. marts, paies augstskolu konsolidācijas zīmē - par to Latvijas Universitātes un Rīgas Tehniskās univeristātes pārstāvji runās Saeimas komisijā. Ar konsolidācijas rezultātiem šodien iepazīstinās arī Rīgas Stradiņa universitāte. RSU rektors, profesors Aigars Pētersons intervijā Latvijas Radio izteica gandarījumu par līdz šim paveikto.

Pēc ilggadējās Zaļo un zemnieku savienības varas maiņas Jelgavā domes vadībai budžetā izdevies atrast vairāk nekā 600 tūkstošu eiro ietaupījumu uz dažādu nelietderīgu tēriņu rēķina, piemēram, apturēta dārgu auto noma, izvēlēta cita pieeja luksoforu apsaimniekošanai un samazināti izdevumi pašslavināšanai medijos. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt atzina Jelgavas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Daģis no „Kustības „Par!”.

Latvijas Žurnālistu asociācijas kopsapulcē šovakar, 27. martā, vēlēs jauno valdi. Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) pašreizējā vadītāja Anastasija Tetarenko-Supe Latvijas Radio sacīja aizvadīts ļoti piesātināts gads. Žurnālisti nereti saskaras ar dažādiem šķēršļiem darbā, lai to apzinātu un risinātu, asociācija izveidojusi arī tā saukto “Trauksmes pogu”, bet nesen parakstīts jauns sadarbības memorands ar Valsts policiju par rīcību apdraudējuma situācijās. Tetarenko-Supe sacīja, ka dienestiem ne vienmēr ir pietiekama izpratne par žurnālistu darbu un skaidrojošais darbs pamazām sasniedz mērķi.

Ceļu infrastruktūra neietekmē smagos negadījumus uz Latvijas autoceļiem, to rādot pētījumi par 2025.gadu. Par to Latvijas Radio raidījumā Labrīt stāstīja VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" satiksmes drošības eksperts, Smago ceļu satiksmes negadījumu izpētes projekta vadītājs Oskars Irbītis. -- Eiropas Komisijas jaunākie provizoriskie dati rāda, ka pērn uz Eiropas ceļiem bojā gājuši aptuveni par 3% mazāk cilvēku nekā gadu iepriekš. Tomēr progress valstīs ir ļoti nevienmērīgs. Piemēram, Igaunijā bojāgājušo skaits gada laikā samazinājies pat par 38%, kamēr Latvija joprojām ir starp valstīm ar augstāko mirstību ceļu satiksmē – ceturtajā vietā Eiropas Savienībā.

Agrāk nekā jebkad iepriekš, jau no marta sākuma, šoreiz tiek komplektēti vēlēšanu iecirkņi gaidāmajām 15. Saeimas vēlēšanām rudenī. Tā Latvijas Radio stāstīja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekššedētājs Māris Zviedris. CVK ļoti respektē Valsts prezidenta ieteikumu gaidāmajās Saeimas vēlēšanās balsu skaitīšanu veikt manuāli. Zviedris sacīja, ka visdrīzākajā laikā pieņems lēmumu. Viņš nedaudz precizēja iepriekš teikto, ka šāds lēmums neko neietekmēs finansiāli. Tā nav, teica Zviedris. Viņš norādīja, ka ir laicīgi jāparedz līdzekļi tam, lai veiktu balsu skaitīšanu ar rokām.

Latvijas atbildīgās iestādes ir ilgstoši „pievērušas acis” uz pārkāpumiem un dažādu normu apiešanu imigrācijas jautājumos. To Latvijas Radio atzina Nacionālās apvienības Saeimas deputāts un Parlamentārās izmeklēšanas komisijas, kas analizē ar imigrāciju saistīto regulējumu un atbildīgo iestāžu darbu, vadītājs Jānis Dombrava. Viņš teica, ka jau uzturēšanās atļaujas pret investīcijām bija nepareizs lēmums, kur ir daudz likumpārkāpšanas risku. „Biju rēķinājies ar pietiekami lielu darbu apjomu, bet nebiju domājis, ka problēmas ir tik milzīgas”, tā Jānis Dombrava sacīja par uzņemšanos vadīt Imigrācijas parlamentārās izmeklēšanas komisiju. Jautāts par neseno musulmaņu masu lūgšanos Purvciema ielās, Dombrava norādīja, ka satraucošākais ir nevis reliģija, bet lielu trešo valstu imigrantu kopienu veidošanās.

Šodien, 21. martā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā turpinās Rīgas grāmatu svētki. Uz tiem dosies arī Inese Poriņa. Aizrautīga grāmatu lasītāja un grāmatu blogere ar segvārdu “Lasītnašķis”. Ikdienā Inese strādā Dubeņu bibliotēkā, Dienvidkurzemes novadā un ir vairāku grāmatu klubu vadītāja. Vēl viņa ir biedrības “Laiks lasīt” dalibniece un dara vēl daudz citu darbu, kas saistīti ar grāmatām un lasīšanu. Grāmatas Ineses dzīvē ir no četru gadu vecuma, kad opis viņai iemācīja lasīt. Kad citi pirmajā klasē tikai burtoja, Inese jau lasīja  “Bagātību sala” skolotājai par brīnumu. Tolaik Inese gan jutās vientuļa, jo lasīšana vienaudžu vidū nekotējās.  "Tad tu esi ļoti gudrs, varbūt zubrītājs skolā, un tad īsti neviens negribēja draudzēties un tāpēc es to jutu kā stigmu, kā tādu slēpjamu noslēpumu, es lasu mājās, klusi, viena pati." Tomēr tas, kas bērnībā likās slēpjams, daudz vēlāk izrādījās Ineses lielā iespēja. Pandēmijas laikā Inese Poriņa atklājā grāmatu blogošanu - uzzināja, ka cilvēki raksta atsauksmes par iz

Līdz ar degvielas cenu kāpumu aug arī minerālmēslu cenas, bet šie abi resursi lauksaimniekiem rada ap 40 % no visām izmaksām, tāpēc daļa patlaban ir pārdomās, vai vispār sākt sezonu. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā „Labrīt” atzina biedrības „Zemnieku saeima” priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre. Viņa teica, ka minerālmēslu cenas aug jau kopš pērnā rudens, un ir kāpušas par 40 %. Šie būs centrālie jautājumi „Zemnieku saeimas” šodienas kongresā, kur piedalīsies arī politiķi.  -- Zemnieki jau patlaban pērk degvielu ar samazinātu cenu, bet lauksaimnieki vērsušies pie valsts vadības ar aicinājumu samazināt akcīzes nodokli.

Rīga Zooloģiskais dārzs viens pats nespēj panākt tādu attīstību, lai tas kļūtu ne vien par vietu, kur saglabātas dabas vērtības vai izmirstošās sugas, bet par vietu, kuru vēlētos apmeklēt ģimenes. Pie šāda slēdziena nonākusi Rīgas dome, analizējot šo uzņēmumu. Tāpēc šodien, 19. martām, vietvarā esot sagaidāms lēmums par Zooloģiskā dārza pievienošanu Rīgas mežiem. Pamatojumu Latvijas Radio skaidroja Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs no „Progresīvajiem”.

Dažādu vīrusu sezona tuvojas noslēgumam, taču noteikti vēl nevar teikt "hop!". Savukārt ērces tikai nesen modušās. Tas atgādina par senu, nepadarītu mājasdarbu, intervijā Latvijas Radio norāda Bērnu slimnīcas bērnu infektoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes profesore Dace Zavadska. Proti, lai arī Latvija ir endēmiska valsts - ar ērču encefalīta vīrusu inficētas ērces ir visā valstī, bezmaksas vakcinācija bērniem joprojām saistās tikai ar noteiktām vietām Latvijā. Par ērcēm un vakcināciju, kā arī vīrusu sezonu izvaicājam Daci Zavadsku. Pirms aptuveni pusotras nedēļas Latviju pāršalca ziņas, ka respiratori sincitiālais vīruss jeb RSV joprojām rada nopietnus draudus zīdaiņu veselībai, un ka Bērnu slimnīcā slimnīcas infektoloģijas nodaļu gandrīz vai pārpludina šie pacienti, vairāki mazi bērni arī smagā stāvoklī. Kā ir šobrīd? Dace Zavadska: Vispirms es vēlos pateikt, ka tas nav nekas jauns. Gan pats vīruss kā tāds, tas ir gadu desmitiem jau zināms, gan tas, ka vīruss gandrīz katru sezonu vairāk vai mazāk rada uz