Rta Intervija

Zemkopības ministrija un tās kontrolētais uzņēmums "Latvijas valsts meži" ar nepamatotu atbalstu kokrūpniekiem radījuši valstij gandrīz 50 miljonu eiro lielus zaudējumus. Bet pārvaldības trūkumu dēļ „Latvijas valsts meži” valsts budžetā nav iemaksājuši 130 miljonus eiro dividendēs. Tā revīzijā ir secinājusi Valsts kontrole. Uzņēmuma padome un valde nenodrošina efektīvu valsts uzņēmuma pārraudzību, kā dēļ valsts budžetā rodas desmitos miljonu eiro mērāmi zaudējumi. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt atzina valsts kontrolieris Edgars Korčagins. Tā dēvētajā kokrūpnieku lietā ir pabeigtas arī sākotnējās izmeklēšanas darbības un iegūti apjomīgi pierādījumi. Kriminālprocess sākts pret 10 personām, arī bijušo zemkopības ministru Armandu Krauzi no Zaļo un Zemnieku savienības. Krauze intervijā Latvijas Radio sacīja, ka vairāki Valsts kontroles ieteikumi jau ir ieviesti, bet daļai nepiekrīt. “Līdz šim pat brīdim Armands Krauze nekādā veidā nav sadarbojies vai veicinājis izmeklēšanu, kā viņš to norāda sabi

Ir nekavējoties jāsakārto valsts finanses – to intervijā Latvijas Radio sacīja Ministru prezidenta amata kandidāts Andris Kulbergs no „Apvienotā saraksta”. Viņš apzinoties, ka nevar atrisināt, kā jau šobrīd valstij pelnīt naudu, tāpēc esot jāsāk ar izdevumu mazināšanu. "Ja mēs šādā vaļībā turpināsim, kā tas ir šobrīd, mums nebūs iespējams runāt nākotnē par visām sociālām lietām, tāpēc ka mums būs nauda jāatņem, maksājot par procentiem," norādā Kulbergs. Viņš salīdzina iepriekšējās valdības darbu ar ģimeni, kura, neskatoties uz to, ka samazinās ienākumi, turpina tēriņus iepriekšējā līmenī. Situācija mainās un ir jāpielāgojas. Lai runātu par jaunas valdības izveidi, šodien, 19. maijā, notiks sarunas "Apvienotā saraksta", Nacionālās apvienības, Zaļo un zemnieku savienības un "Jaunās Vienotības" starpā.

Valdību maiņa nenozīmē traģēdiju, taču tas būtiski ietekmē ātru lēmumu pieņemšanu. Intervijā Latvijas Radio sacīja uzņēmējs Normunds Bergs. Biznesā laiks ir svarīgs un laiks ir nauda, savukārt valsts pārvalde tādā dimensijā nedomājot.

Pašreizējā valdības krīze ar koalīcijas izjukšanu un valdības atkāpšanos demokrātijā ir normāla parādība, nevis kaut kas nebijis, kā daži to pasniedz. To intervijā Latvijas Radio atzina bijušais Valsts prezidents un jurists Egils Levits. Situāciju gan sarežģījot tas, ka politiskas izmaiņas notiek piecus mēnešus pirms Saeimas vēlēšanām. "Protams, ir jāskatās tālāk. "Bumba" ir Valsts prezidenta laukumā, un viņam ir jāizvēlas Ministru prezidenta kandidāts, kurš ātri spētu sastādīt jaunu valdību, kurai būtu vairākums Saeimā, ņemot vērā arī to, ka ir atlikuši tikai pieci mēneši līdz vēlēšanām. Ddaudz ko sagaidīt no jaunās valdības mēs nevaram, bet mēs varam sagaidīt, ka tā solīdi novedīs šo Saeimas leģislatūras periodu līdz galam." -- Lai vienotos par tālāko rīcību valdības krīzes apstākļos, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs šodien, 15. maijā, Rīgas pilī sāks politiskās konsultācijas ar pārstāvjiem no visām Saeimas frakcijām.

Jaunās valdības kodolā varētu būt patlaban Saeimas opozīcijā esošie “Apvienotais saraksts” un Nacionālā apvienība un, iespējams, arī esošās koalīcijas partnere Zaļo un Zemnieku savienība. Tā vērtē “Apvienotā saraksta” politiķi, kas patlaban vāc parakstus “Jaunās Vienotības” pārstāves Evikas Siliņas valdības demisijai. Šo jautājumu varētu izskatīt jau šodienas Saeimas sēdē, intervijā Latvijas Radio raidījumā “Labrīt!” sacīja “Apvienotā saraksta” līderis Edgars Tavars. Tavars arī norāda, ka būs nepieciešama Valsts prezidenta iesaiste un jābūt arī skaidrai Valsts prezidenta pozīcijai. -- Premjerministre Siliņa pati neplāno demisionēt, tā vakar, 13. maijā, Latvijas Televīzijas raidījumā "Kas notiek Latvijā?" pauda viņas partijas biedrs, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Latvijā katru gadu atklāj vairākus hantavīrusa pacientus, un pērn bijuši seši, šogad – pagaidām viens. Visos gadījumos saslimušajiem bijusi saskare ar grauzējiem. Šis jautājums aktualizējies pēc tam, kad Atlantijas okeānā uz kruīza kuģa miruši trīs pasažieri, kuru nāves cēlonis ir peļu pārnēsātais hantavīruss. Tomēr infektologs Uga Dumpis intervijā Latvijas Radio skaidroja, ka Latvijā konstatētais hantavīruss nav tas pats, kura dēļ miruši atpūtnieki. "Mūsu hantavīruss ir tikai "radinieks" tam hantavīrusam, kas ir Dienvidamerikā, un varētu teikt, tiem abiem vīrusiem nav nekā kopēja. Kopējs ir tas, ka tā izcelsme varētu būt grauzēji, mazie grauzēji, bet mūsu hantavīrusa slimība ir pilnīgi savādāka. Ja tur slimība skar plaušas un sirdi, tad mūsu hantavīruss skar nieres, un mūsu hantuvīrusam ir labāki ārsti," atzīst Uga Dumpis.

Simtprocentīga drošība pret dronu ielidošanu Latvijā pašlaik nav iespējama, un situācija ir līdzīga arī pārējās Baltijas valstīs un Somijā. Tāpēc austrumu kaimiņi var secināt, ka mūs ar tādiem incidentiem var viegli izprovocēt. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt izteicās NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts. Viņš vērtē, ka valsts iestāžu komunikācija par dronu incidentiem nesniedz sabiedrībai skaidru un pietiekamu informāciju par notiekošo.

Padomju okupācijas gados Latvija zaudēja vairāk nekā 800 miljardus eiro bremzētās attīstības dēļ, intervijā Latvijas Radio pastāstīja Vidzemes Augstskolas vadošais pētnieks, vēsturnieks Gatis Krūmiņš. Viņš jau gandrīz trīs gadus vada okupācijas režīma nodarīto zaudējumu aprēķināšanas komisiju. Tieši pirms valsts svētkiem Saeimā notika konference "Rusifikācija un padomju koloniālisms Latvijā: juridiski un sociālekonomiski aspekti". Kādēļ bija svarīgi tādu sarīkot?  Laikam jāsāk ar to, ka šis ir tāds laiks, kad diezgan daudzi saka, ka starptautiskās tiesības nestrādā, ka tagad jau vairāk sasniedz tas, kuram ir lielāks spēks un tam ir arī taisnība. Mūsu vēsturiskā pieredze rāda, kādas ir konsekvences, ja kaut kas tāds pasaulē notiek un tiek akceptēts. [Sekas šādai attieksmei] ir mūsu okupācija. 50 gadus mēs bijām zem svešas varas, un varam redzēt ļoti daudz seku. Mēs varam starptautiski mudināt visus paskatīties uz mūsu piemēru, [kas rāda], cik ļoti grūti pēc tam ir šādus starptautisko tiesību pārkāpumus novēr

Aizsardzības ministram Andrim Sprūdam (Progresīvie) būs nopietna saruna ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (Jaunā Vienotība), kad viņš atgriezīsies no atvaļinājuma. „Es tā to neatstāšu”, sacīja Siliņa Latvijas Radio, runājot par dronu incidentiem Latgalē. Siliņa uzsvēra, ka aizsardzības nozare saņēmusi milzīgu budžeta daļu, - tā visa dēļ citām nozarēm līdzekļus nepiešķīra vai būtiski samazināja.

Pamiers Ukrainai un Krievijai tradicionālā izpratnē šobrīd nav iespējams, uzskata Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks un vēsturnieks Valdis Kuzmins. Kā piemēru Kuzmins atgādināja vienošanos par pamieru Pirmā pasaules kara laikā. Tolaik jau bija skaidrs, ka Vācija ir karu zaudējusi, skaidro Kuzmins. "Vācija piekrīt - jā, mēs esam karu zaudējuši, un, lai noslēgtu mieru mūsu nepieciešamas sarunas, kuru laikā vienosimies Pirmā pasaules kara kontekstā par kompensāciju apjomu, kādas teritorijas kurai valstij pienākas. Valsts ir atzinusi, ka ir zaudējusi, Šajā kontekstā katru reizi, kad, piemēram, prezidents Putins piedāvā pamieru, tas tāds kā mājiens, kad tad beidzot Ukraina atzīs sakāvi, kad viņa beidzot piekritīs, ka ir zaudējusi karu? Tad sāksies šis pamiers, un tad mēs sarunu ceļā vienosimies, kā izskatīsies jau pēc kara šī valsts kārtība. Protams, tās ir prezidenta Putina ilūzijas, ukraiņu tautai šajā jautājumā ir savs viedoklis, un līdz ar to šis pamiers arī iestāties nevar." Bet runājot par gaidāmo

Nabadzības riska zonā Latvijā ir katrs piektais iedzīvotājs, un šie rādītāji būtiski nemainās jau aptuveni 20 gadus. Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta vadošā pētniece Aivita Putniņa Latvijas Radio sacīja, ka sabiedrības attīstība pasaulē rāda, ka kapitālisma apstākļos plaisa starp turīgiem un nabadzīgiem cilvēkiem pieaug. Viņa norādīja, ka šo problēmu atrisināt nav vienkārši, jo šie cilvēki visbiežāk distancējas un par to nerunā. Nabadzībai Latvijā visvairāk ir pakļautas sievietes, uzsvēra Aivita Putniņa.

Ir jārunā par līdzvērtīgu konkurenci uzņēmēju starpā. Tādu viedokli intervijā Latvijas Radio pauda Saeimas deputāte Ināra Mūrniece no Nacionālas apvienības, sakot, ka ir uzņēmēji, kas pārtrauca sadarboties ar Krieviju pēc tās pilna iebrukuma Ukrainā, un ir tādi, kas to turpina darīt, gūstot peļņu. Deputāte sacīja, ka tie, kas tirgojas ar Krieviju nedrīkst saņemt papildu atbalstu. "Tie ir gan iepirkumi, gan Eiropas Savienības fondu atbalsts, gan Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atbalsts. Mēs e nevaram runāt par vienlīdzīgu konkurenci uzņēmēju starpā. Ir vieni, kas tirgojas ar Austrumiem un Rietumiem un vēl saņem visdažādāko atbalstu. Un tad ir citi, kas pārorientēja savu darbību un biznesu un cieš zaudējumus, un iet kopā ar valsts politiku," bilst Mūrniece. Mūrniece sagaida, ka valsts tomēr publiskos uzņēmumus, kas sadarbojas ar agresorvalstīm un sacīja, ka viņai arī ir zināmi atsevišķi uzņēmumi, kas to dara. Latvijas Radio aicināja nosaukt šos piemērus, tomēr viņa atteicās to darīt. Jāpiebilst,

Instruktorus Valsts aizsardzības mācībām reģionos nokomplektēt ir vieglāk nekā Rīgā. To intervijā Latvijas Radio sacīja Jaunsardzes centra direktors pulkvedis Valts Āboliņš. Viņš arī sacīja, ka ir liela instruktoru mainība, piemēram, pērn pievienojās 80 jauni instruktori, taču 60 no šī darba aizgāja.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis no Zaļo un zemnieku savienības intervijā Latvijas Radio noliedza, ka pretēji partijas sākotnējai nostājai tomēr rosināt ļaut izņemt otrā pensiju līmeņa uzkrājumus ārstniecībai būtu populistisks lēmums pirms vēlēšanām. "Sistēmas izstrādātāji ir atzinuši, ka šajā sistēmā 50 procenti no naudas bija jāiegulda Latvijas tautsaimniecībā. Rezultātā tie ir aptuveni 10%, kas tiek ieguldīti. Tai pat laikā mēs redzam, ka ir kaimiņvalstīs piemēri, kas ir populistiski realizēti. Šis tāds nav. Šis nav populistisks piedāvājums, mēs nepiedāvājam pirkt mobilos telefonus vai gludekļus, mēs piedāvājam ieguldīt naudu, kas ir paša cilvēka individuālā nauda individuālās veselības uzlabošanai," skaidro ministrs. Šo jautājumu plānots izskatīt koalīcijas sadarbības sēdē. Partneri no "Jaunās Vienotības" un "Progresīvajiem" ir pauduši skepsi par šī jautājuma aktualizēšanu priekšvēlēšanu laikā.

Piecpadsmit gadu laikā, kopš darbojas vietne "Manabalss.lv", kurā var iesniegt dažādas likumdošanas iniciatīvas un balsot par tām, panāktas izmaiņas vairāk nekā 80 likumos. Bijušais vietnes vadītājs Didzis Meļķis šomēnes aizstāvējis promocijas darbu politikas zinātnē. Viņš pētījis "Manabalss.lv" darbību un salīdzinājis pilsoņu iniciatīvu efektivitāti Latvijā un citās valstīs, secinot, ka Latvijā pilsoņi pat neticami efektīvi spēj ietekmēt likumdošanas procesus, panākot, ka Saeima ņem vērā savāktos parakstus un maina likumus tā, kā aicinājuši pilsoņi. Tādējādi Latvija ļoti izceļoties uz citu valstu fona, pausts pētījumā. Politikas zinātņu doktoru Didzi Meļķi iztaujāja Ilze Kuzmina.

Šonedēļ aprit 40 gadi kopš Čornobiļas katastrofas, un pasaule kara dēļ Ukrainā saskārusies ar jauna veida draudiem – kodolterorismu. Taču Eiropa un pārējā pasaule joprojām nav gatava situācijai, kurā to atomelektrostacijas tiek okupētas. To intervijā Latvijas Radio norādīja ukraiņu zinātniece Katerina Šavanova. Viņas ieskatā okupētās Zaporižjas atomelektrostacijas gadījums kļūs par pamatu jauniem noteikumiem starptautiskajai kodoldrošībai un aizsardzībai. Intervijā zinātniece stāsta par pašreizējo situāciju Čornobiļā, savu darbu šajā teritorijā un kodoldrošību. Ar Katerinu Šavanovu sarunājās Rihards Plūme. Cik saprotu, jūs esat strādājusi Čornobiļā kā radiobioloģe. Varbūt varat pastāstīt, ko jūs pētījāt un ko atklājāt jūs darba laikā? Katerina Šavanova: Man ir maģistra grāds ekoloģijas zinātnē un arī doktora grāds bioloģijā, konkrēti – ģenētikā. Mana kolēģe un grāmatas līdzautore Olena Pareņuka pirms vairāk nekā 15 gadiem lūdza mani pievienoties komandai darbam Čornobiļā. Tas bija pētījums par mikrobiomu

Noturēt mākslinieciskās un stratēģiskās ambīcijas laikā, kad finansējums kultūras nozarei sarūk – to kā vienu no grūtībām savā darbā saredz jaunais „Latvijas koncerti” vadītājs Timurs Tomsons, kurš amatā stāsies no jūnija. Raidījumā „Labrīt” viņš uzsvēra, ka kapitālsabiedrībā ir nodarbināti trīs izcilākie Latvijas kolektīvi – "Sinfonietta Rīga", Latvijas Radio koris un Latvijas Radio bigbends un mūziķu profesionalitāte nav apšaubāma. Tomēr Rīga, no infrastruktūras viedokļa, kamēr vēl tai nav savas Nacionālās koncertzāles, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, šobrīd iepaliek. -- Vakar, 22. aprīlī, kļuva zināms, ka VSIA "Latvijas Koncerti" jaunais valdes loceklis. Kultūras ministrijas atklātajā konkursā par uzvarētāju ir izvēlēts Timurs Tomsons, kurš līdz šim ir bijis Liepājas koncertzāles "Lielais dzintars" valdes priekšsēdētājs un arī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas padomes priekšsēdētājs.

ASV lēmums neatsākt militāros triecienus Irānā šobrīd ir loģisks, taču vienlaikus problēmas neatrisina. Intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas zinātņu prorektors Toms Rostoks. Hormuza jūras šaurums joprojām ir slēgts.  Rostoks norāda, ka abas puses ir ieinteresētas risināt savstarpējās sarunas. -- ASV prezidents Donalds Tramps ir nolēmis uz nenoteiktu laiku pagarināt pamieru ar Irānu, lai dotu iespēju diplomātiskā ceļā izbeigt pirms gandrīz diviem mēnešiem uzsākto karu, kas ir izraisījis enerģētikas krīzi visā pasaulē. Pakistānas galvaspilsētās Islamā-bādā iepriekš notika ASV un Irānas pārstāvju sarunas. Pagaidām nav zināms, vai un kad varētu notikt nākamā sarunu kārta. Tramps paziņojumā sociālajos medijos rakstīja, ka ASV ir piekritušas Pakistānas lūgumam neatsākt uzbrukumus Irānai līdz brīdim, kad islāma republikas vadītāji būs izstrādājuši priekšlikumu par bruņotā konflikta izbeigšanu. 

“Rīgā iespējams panākt zemākas siltumenerģijas cenas, novēršot tirgus un regulējuma nepilnības.” Ar šādu secinājumu klajā nākusi Valsts kontrole savā jaunākajā revīzijā par siltumapgādes sistēmu. Valsts kontroles padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš Latvijas Radio skaidroja, ka izveidotā tirgus un regulējuma sistēma nav sakārtota, tostarp, neesot elastīgs iepirkuma modelis. Savukārt uzņēmuma “Rīgas siltums” valdes priekšsēdētājs Kalvis Kalniņš nepiekrīt, ka ir slikta pārvaldība un norādīja, ka tirgus sakārtošana aizvien turpinās un esot bijusi iespēja pārmaksāt krietni vairāk.

Konflikts ir ļoti sarežģīts un nepieciešama citu globālo spēlētāju iesaiste. Tā par varbūtēju starpnieku sarunās starp ASV un Irānu par Hormuza šaurumu izteicās Latvijas ārpolitikas institūta pētnieks Sandis Šrāders. Intervijā Latvijas Radio viņš sacīja, ka konflikts var turpināties ilgi. -- Amerikāņu karakuģi Persijas līcī ir pārtvēruši un sagrābuši Irānā reģistrētu kravas kuģi. Šis incidents liecina par turpmāku attiecību pasliktināšanos starp Vašingtonu un Teherānu tikai dažas dienas pirms pagaidu pamiera vienošanās termiņa beigām.