Rta Intervija

Biedrības "Papardes zieds" eksperte interešu aizstāvības jautājumos Līna Putāne aicina nepretnostatīt seksuāli reproduktīvo veselību un sociālās prasmes. Šie temati skolās nevar būt nošķirti un pasaulē atzītajās vadlīnijās abi temati ir saistīti. -- Šodien, 17. martā, Saeimas atbildīgajā komisija spriedīs par veselības mācības integrēšanu skolu programmās. Esam stāstījuši, ka valdība jau 2025. gada aprīlī vēstulē Saeimai norādīja, ka tā neplāno nodalīt veselības mācību kā atsevišķu mācību priekšmetu skolās, bet tā vietā paredzēts uzlabot esošo pieeju.

Jau 2025. gada sākumā bijis nojaušams, ka aviokompānijai "airBaltic" būs grūti iekļūt akciju biržā, tā intervijā Latvijas Radio sacīja satiksmes ministrs Atis Švinka no "Progresīvajiem". Taču viņš izvairījās atbildēt uz jautājumu, kāpēc līdz šim brīdim sabiedrībai to neteica. Jau tuvākajā laikā no aviokompānijas vadības viņš sagaida redzējumu, kā uzņēmums piesaistīs kapitālu.

Jaunās māmiņas ar smagu depresiju, cilvēki ar pašnāvnieciskām domām, mediķi un citu tā dēvēto palīdzošo profesiju pārstāvji – arī viņi ir aizpildījuši jauno digitālo rīku "Palīdzības anketa". Tas ir ļoti liels zinātniskais pētnieciskais darbs, kas iedzīvināts praksē un jau palīdzējis pasargāt daudzu cilvēku veselību no dzīvībai bīstamiem stāvokļiem. Tā intervijā Latvijas Radio pastāstīja Nacionālā psihiskās veselības centra Zinātniskā institūta vadītāja, psihiatre Liene Sīle. Viņas komanda šo anketu izveidoja, iedzīvināja un vairāk nekā divus mēnešus īsteno praksē. Finansējums nāca no Nacionālā Veselības dienesta inovācijas laboratorijas. Jūs kā palīdzības anketas idejas autore esat sacījusi, ka anketa ir tapusi zināmā mērā izmisuma dēļ. Darba ikdienā bijis izmisums, redzot, ka cilvēki neatkarīgi no dzīves situācijas, sūdzībām un simptomiem tiek visi ierakstīti vienā garā rindā. Un ka tas ir nežēlīgi pret cilvēkiem, kuriem ir pašnāvības riski vai hronisko psihisko slimību paasinājumi. Tagad ir aptuveni 3000

Šonedēļ sākusies balsošana par kandidātiem un idejām 13. Jauniešu Saeimā. Tajā jaunieši no visas Latvijas vecumā no 15 līdz 20 gadiem var pieteikt savas idejas, rīkot kampaņu un vākt balsis, lai kļūtu par vienu no simts jauniešu deputātiem. Pieteikto kandidātu skaits pārsniedzis simtu, tādēļ Jauniešu Saeimas pārstāvis Toms Sadovskis Latvijas Radio pauda, ka no šodienas sāksies īstās kampaņas, kurās jaunieši cīnīsies par vietu Saeimā. Šogad projektā ir arī vairāki jaunumi – jaunie deputāti Saeimā strādās divas dienas, debatēs komisijās un pieņems deklarāciju ar saviem priekšlikumiem.

Ja politiķi tuvāko nedēļu laikā neatradīs naudu pasažieru pārvadātāju zaudējumu segšanai, tas var draudēt ar reisu neizpildi. Tā Latvijas Radio izteicās Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents Ivo Ošenieks. Viņš uzsvēra, ka degvielas cenu kāpums pēc Tuvajos Austrumos sāktā kara jau sasniedzis 30 procentus. Turklāt valdība kavējoties ar gandrīz 10 miljonu eiro piešķiršanu jau iepriekšējo zaudējumu segšanai. " Ja pārvadātājiem nebūs līdzekļu, par ko iepirkt degvielu, viņš vienkārši nevarēs izbraukt uz līniju," norāda Ošenieks. Par to šodien, 12. martā, pārvadātāji runāšot ar Satiksmes ministriju. 

Krievijas dalība Venēcijas starptautiskajā mākslas biennālē ir absurds un neētiska rīcība, pret kuru ir jācīnās, taču gada lielākā mākslas notikuma boikotēšana Krievijas dalības dēļ nebūtu pareiza taktika. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt atzina Latvijas Venēcijas biennales paviliona kuratore Inga Lāce. Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs šodien, 11. martā, plāno plašāk informēt par Latvijas dalību 61. Venēcijas mākslas biennālē. Mākslas notikumu aizēnojusi informācija, ka šogad biennālē ar savu paviljonu piedalīsies arī Krievija.  "Pret to ir jācīnās [Krievijas dalību], un, manuprāt, tas, ko dara Agnese Lāce, sazinoties ar visiem kultūras ministriem, ir ļoti svarīgi, un tas ir jāturpina. Bet mēs nezinām, kāds būs šī procesa rezultāts. Tāpēc ir jāpiedalās, ir ļoti skaļi jārunā. Piemēram, boikots ir tāda lieta, kurai ir jēga, ja boikotē 50 valstis. Venēcijā nacionālie paviljoni ir 99, ja mēs 50 izietu ārā, tad Itālijas organizācijai tas būtu trieciens," vērtē Inga Lāce.

Valdība šodien, 10. martā, lems par Kultūras ministrijas sagatavoto likumprojektu Rēzeknes koncertzāles „Gors” pārvaldībai. Dokuments paredz kopīgu valsts un pašvaldības iesaisti „Gora” pārvaldībā, tādējādi nodrošinot kultūras pakalpojumu sniegšanu reģionā. Šis jautājums kļuvis aktuāls, jo Rēzeknes dome, aizbildinoties ar naudas trūkumu, iepriekš pieļāva iespēju „Goru” nodot privātās rokās. Kultūras ministre Agnese Lāce no „Progresīvajiem” intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt teica, ka finansējuma lietas apgrūtina arī citas koncertzāles. "Šajā gadījumā unikāla situācija prasīja unikālus risinājumus. Vienlaikus es sadzirdu to, ko saka citas reģionālās koncertzāles, kur, protams, ir jāņem vērā, ka gan Liepājā, gan Cēsīs, gan Ventspilī jau ir sadarbība ar valsti, jo vai nu koncertzālēs mīt skolas, kuras finansē no valsts budžeta līdzekļiem, vai Liepājas gadījumā - Liepājas simfoniskais orķestris. Iespējams, ka ir jādomā par to, kā to sadarbību leģitimizēt un noformulēt. Tomēr šajā gadījumā risinājums att

Partija "Mēs mainām noteikumus" šā gada rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās nosaukusi mērķi iegūt Saeimas vairākumu jeb 51 deputāta vietu Saeimā. Sadarbības partneri būs partijas, kas atbalsta mērķus par vēlēšanu kārtības maiņu Latvijā un birokrātijas mazināšanu valsts pārvaldē. Tā pirmdienas rītā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt teica partijas "Mēs mainām noteikumus" biroja vadītājs un partijas vadītāja vietnieks Jāzeps Baško.  -- Politiskajā vidē pēdējā laikā uzmanību piesaistījusi partija "Mēs mainām noteikumus". Tā pārdēvēta partija "Republika", un to vada režisors un Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis. Viņš jau aizvadītā gada nogalē centās sākt politisko karjeru, taču izstājās no paša dibinātās politiskās kustības "Bez partijām". Tagad politiskais spēks sola būtiskas pārmaiņas Latvijas politikā un par mērķi izvirzījis vēlēšanu sistēmas maiņu. Kas ir cilvēki, kas pievienojas šai partijai, vai izdosies savākt kandidātu sarakstus, un ar kādu programmu tā plāno startēt vēl

Karš Tuvajos Austrumos var palīdzēt Krievijas ekonomikai, taču paradoksālā kārtā tas var pavērt iespējas arī Ukrainai, jo ASV interese par miera sarunām ir atslābusi, uzskata bijušais Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis. Viņš intervijā Latvijas Radio sacīja, ka pašlaik frontē nav iestājusies situācija, kad kāda no karojošajām pusēm būtu patiesi ieinteresēta miera sarunās. Tāpēc Eiropai ir jādara viss, lai panāktu, ka Krievija nopietni runātu par kara izbeigšanu, uzsvēra Landsberģis.

Arodbiedrības ir gatavas doties pie Valsts prezidenta un cīnīties tālāk par taisnīgu darba samaksu virsstundām un darbu svētku dienās. To Latvijas Radio teica Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns. Darba likuma izmaiņas šonedēļ izraisīja arī diskusijas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, jo arodbiedrības nepiekrīt izmaiņām, kas ir par labu darba devējam. Baldzēns sacīja, ka arodbiedrības ir vienotas savās prasībās.

Šodien, 5. martā, paredzētas divas ar veselības aprūpi saistītas protesta akcijas. Pulksten 11 farmācijas uzņēmumi visā valstī ar klusuma brīdi un dzeltenās kartītes pacelšanu prasīs lielāku finansējumu inovatīvajiem medikamentiem, bet sešos vakarā pie Saeimas nama Rīgā jaunatnes organizācija "Protests" akcijā politiķiem pieprasīs konkrētu rīcību valsts apmaksātai veselības aprūpei. Reto hematoloģisko slimību asociācijas vadītāja vietnieks Valdis Ģībietis intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja, ka Latvijas veselības aprūpē šobrīd ir sasniegts kritisks punkts – ik gadu zaudējam 543 cilvēkus, ko varēja izglābt.

Finanšu sektora, valsts pārvaldes un citu organizāciju, kā arī starptautiskie eksperti šodien, 4. martā, Latvijas Bankas rīkotā forumā dalīsies ar idejām par finanšu sektora attīstību. Viens no tematiem būs Latvijas licenču izsniegšana kriptopakalpojumu sniedzējiem. Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile Latvijas Radio atzina, ka Latvija ar to nesteidzas, taču jādod vietu jauniem virzieniem, apzinoties iespējamos riskus.

Savulaik ieviestās pārmaiņas partiju finansējuma kārtībā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājs Jēkabs Straume vērtē atzinīgi. Intervijā Latvijas Radio Straume skaidroja, ka pēdējā gada laikā nav bijis būtisku pārkāpumu partiju finansēšanas jomā.

Plūdu situācija šogad Latvijā varētu būt krietni sarežģītāka nekā citos gados. Tā Latvijas Radio atzina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieks Mārtiņš Baltmanis. Viņš atsaucās uz sinoptiķu prognozēm, ka pali un plūdi šogad būs lielāki, jo Latvijā ilgstoši bija bieza sniega un ledus kārta. Glābēji gatavojas, ka vispirms pali gaidāmi Kurzemē – Ventā un Bārtā, tad sekos Lielupes baseins un Gauja Siguldā, Ādažos un Carnikavā, bet pēdējā būs Daugava un vietas ap to. Baltmanis atzīmēja, ka šogad pali var veidoties arī ap ezeriem.

Daugavpils universitātes pasniedzējs un Latgales politikas vērotājs Dmitrijs Olehnovičš uzskata, ka atstādinātajam Rēzeknes mēram būtu jāaiziet pašam, izrādot vīrieša stāju, savukārt Daugavpils galva uzvedas kā imperators. Intervijā Latvijas Radio viņš sacīja, ka Daugavpils gadījumā ir vērojama spēcīgu sabiedrisko attiecību speciālistu piesaiste.

Katrs trešais pieaugušais Latvijas vīrietis savu mentālo veselību vērtē kā sliktu vai ļoti sliktu. Taču vairāk nekā 40% pauž, ka ar mentālās veselības problēmām vīrietim jātiek galā pašam. Vēl ceturtā daļa nezina, pie kā vērsties šādās situācijās. Tādu ainu iezīmē "Norstat Latvija" un sociālās kampaņas “Tavs klusums nav spēks” īstenotāju veiktā sabiedriskās domas aptauja. Rīgas Stradiņa universitātes Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedras docētājs Jānis Mednieks stāsta, ka mentālās velesības problēmas var noteikt pēc cilvēka dzīves kvalitātes pazemināšanās.

Latvijas vēstnieks Ukrainā Andrejs Pildegovičs aicina būt piesardzīgiem minot konkrētus datumus, kad Ukraina varētu iestāties Eiropas Savienībā. Intervijā Latvijas Radio viņš norādīja, ka ir saprotama Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska vēlme sagaidīt iestājdatumu pārskatāmā nākotnē. Līdzīgi tas bijis arī Latvijai, kad mēs virzījāmies uz šo savienību, taču Ukrainas gadījumā sarunu atvēršanu bloķē Ungārija. -- Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šodien, 24. februārī, solījis nākt klajā ar svarīgu paziņojumu, kas saistīts prezidenta vēlēšanu rīkošanu un iespējamo referendumu par nosacījumiem valsts pamierā ar Krieviju. Tikmēr ukraiņi turpina spītēt salam gan frontes līnijās, gan savos mājokļos, ticot, ka jau drīz asiņainam karam pienāks beigas un Ukraina, iespējams, jau drīz pievienosies arī Eiropas Savienības valstu saimei.  

Rīt, 24. februārī, apritēs jau četri gadi kopš agresorvalsts Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Kā intervijā Latvijas Radio sacīja Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš, karadarbības raksturs starp Krieviju un Ukrainu šobrīd nav mainījies. Tūkstoš kilometru garajā frontes līnijā vairāk vērojama tehnoloģiju un dronu klātbūtne un ir runa par diviem smaguma punktiem.

Gadu pēc valdības restarta tā sauktais "4 x 4 plāns spolē", un valdības mašīna stāv uz vietas. Tā Latvijas Radio raidījumā Labrīt izteicās koalīcijas politiskā spēka Zaļo un Zemnieku savienības deputāts Uldis Augulis, ko restarta vārdā pirms gada atbrīvoja no labklājības ministra amata. Viņš teica, ka lēmumus pašreizējā valdība pieņem novēloti.

Bērniem Latvijā netiek nodrošināta vienlīdz kvalitatīva pamatizglītība. Tā revīzijā secinājusi Valsts kontrole. Lai gan valstī ir vienots pamatizglītības standarts un skolas ir akreditētas, tomēr mācību apjoms un vērtēšanas pieeja skolās būtiski atšķiras. Tas savukārt ietekmē skolēnu mācību rezultātus un iespējas turpināt izglītību nākamajā pakāpē. Turklāt praksē nereti netiek īstenots pat plānotais stundu skaits, kas vēl vairāk pasliktina skolēnu sagatavotību.  -- Pamatizglītības programmās Latvijā mācās vairāk nekā 183 tūkstoši skolēnu 583 skolās. Pašvaldību izdevumi izglītībai ir pieauguši līdz vairāk nekā 900 miljoniem eiro, tomēr tas nav nodrošinājis vienlīdzīgu kvalitāti visās skolās. Tā secinājuši revidenti.